AGRS VECUMS (1 – 3 gadi)
Pirmā gada vecumā bērns saņem tiekšanos pie patstāvības un neatkarības. Otrajā dzīves gadā pieaugušais bērnam kļūst ne tikai kā uzmanības un labvēlīguma avots, ne tikai pašu priekšmetu „piegādātājs”, bet arī cilvēciski priekšmetisko darbību paraugs. Saskarsme ar pieaugušo tagad nerobežojas ar pirmo palīdzību vai priekšmetu demonstrāciju. Tagad ir nepieciešama pieaugušā līdzdalība, vienas un tās pašas darbības izpildīšana. Šādas sadarbības gaita, bērns vienlaicīgi saņem gan pieaugušā uzmanību, gan viņa dalību bērna darbībās un, pats galvenais – jaunas darbību iespējas ar priekšmetiem. Pieaugušais tagad ne tikai dod priekšmetus bērnam rokās, bet arī kopā ar priekšmetu nodod metodi kā ar to rīkoties. Saskarsme ar pieaugušo norit it kā praktiskās mijiedarbības fonā ar priekšmetiem. Tās vairs nav nespecifiskās manipulācijas ar mantām, bet gan priekšmetiska darbība, kas saistīta ar darbību ar priekšmetiem pieklājīgām apgūšanas metodēm.
Priekšmetiska darbība ir vadošā, ja tā prasa un nodrošina attīstību visās pārējās bērna dzīves jomās: uzmanības, atmiņas, runas, uzskatāmi-darbīgo un uzskatāmi-tēlaino domāšanu. Visas šīs tik ļoti svarīgās spējas šajā vecumā vislabāk attīstās tieši praktisko priekšmetisko darbību procesā.
Turklāt, darbojoties ar priekšmetiem, bērns jūt savu patstāvību, neatkarību, pārliecinātību savos spēkos, kas ir ļoti svarīgi viņa personības attīstībai.
Acīmredzams, ka šādai darbībai nav nepieciešamas speciālas mantiņas.
Mantiņas, kuras veicina bērna izzināšanas attīstību
Priekšmetiskai darbībai, kuras laikā agrā vecumā bērnam notiek smadzeņu un tehniskā attīstība, ir tikai dažas attīstības līnijas, kuru starpā ir:
- Ieroču darbību uzstādīšana
- Uzskatāmi-dabīgās domāšanas attīstīšana,
- Izzināšanas aktivitātes attīstīšana,
- Bērna darbību mērķtiecības veidošana.
Katrs no šiem virzieniem paredz speciālus spēļu materiālus un īpašus mantiņu raksturojumus.
1) Ieroču darbības. Agrs vecums ir visintensīvākais darbību ar priekšmetiem metožu apgūšanas periods. Šī perioda beigās bērns galvenokārt prot lietot sadzīves priekšmetus un spēlēties ar mantiņām. Īpaša loma, priekšmetu pasaules apgūšanai, ir apbruņošanas darbības. Tās atšķiras ar to, ka bērns pielāgo savu roku kādam priekšmetam-ierocim. Tādi priekšmeti ir visparastākās sadzīves mantas – karotes, krūzes, ķemmes, birstītes, zīmulīši u.c. Tie visi prasa pilnīgi noteiktas darbības, kuras mazulim padodas ne tik viegli. Ieroču darbību apgūšanai, bez reālajiem sadzīves priekšmetiem, ir vajadzīgas arī mantiņas, kuras paredz pieklājīgas darbību metodes. Galvenokārt tie ir samazināti reālo objektu analogi:
- Lāpstiņas,
- Slotiņas, grābeklīši,
- Dukurs mantiņu „izķeršanai” no vannas
- Spēļu telefons, pulkstenis, somiņa u.c.
- Leļļu piederumi, trauki, drēbes, ķemme u.c.
Rokot ar lāpstiņām, izmantojot spēļu ķemmes, mazulis ne tikai vingrina savu roku, bet arī apgūst pieklājīgas priekšmetu izmantošanas iespējas.
2) Uzskatāmi-darbīgā domāšana. Agra vecuma bērns iepazīst apkārtējo pasauli galvenokārt ar rokām, t.i. uzskatāmi-darbīgā veidā. Uzskatāmi-darbīgās domāšanas pilnveidošanai ir nepieciešamas mantiņas, kuras paredz darbības ar dažiem viendabīgiem vienāda izmēra un formas priekšmetiem. Bērnam pieaugot to daudzumam ir jāpalielinās. Pie šī veida attiecas tradicionālās tautas un autodidaktiskās mantiņas, t.i. pašas pasaka priekšā spēles metodi. Tās ir:
- Piramīdiņas, daudzveidīgas pēc krāsas, formas un materiāla
- Dažādas formas un izmēra ieliktņi ielikšanai un uzlikšanai
- Matrjoškas – ar 3-4 vietām
- „Formu kārbas”, t.i. spēles līdzeklis ģeometrisko formu un priekšmetisku attēlu ielikšanai dobumā
- Galdiņi ar caurumiem, mietiņi, puķītes iespraušanai (grabeklis)
- Lielās puzles un mozaīkas
- Lielie koka un plastmasas kubiņi
- Šņore un krellītes uzmaušanai
- Tautas mantiņas ar kustīgām daļām
- Teknīte un bumbiņa saritināšanai.
Darbojoties ar šīm (un līdzīgām) mantiņām, mazulis mācās rast konkrēto mantiņu detaļu atbilstību pēc to formas, lieluma un novietojuma telpā. Šādā veidā tiek veidota viņa uztvere un veidojas priekšstati par priekšmetu īpašībām.
3) Izzināšanas aktivitāte. Izzināšanas aktivitāte agrā vecumā tiek veidota un attīstās galvenokārt tādā specifiskajā darbībā kā bērnu eksperimentēšana. Šīs darbības īstenošanai ir vajadzīgas mantiņas un līdzekļi, kuri paredz meklēšanu un patstāvīgu jaunu darbības metožu atklāšanu, un pārsteiguma momentu. Tas var būt:
- Kārbiņas ar noslēpumu;
- Bērnu mūzikas centri;
- Mehāniskās mantiņas;
- Taustiņu mantiņas;
- Mantiņas ar pārsteigumu, kuras prasa sakarības noteikšanu starp savu kustību un kaut kā jaunā parādīšanos
- Materiāli spēlēm ar ūdeni un smiltīm: rasinātāji, formiņas, lāpstiņas u.c.
4) Mērķtiecība un uzstājība. Mērķtiecības un uzstājības formēšanās bērna trešajā dzīves gadā veidojas parastajās produktīvajās darbībās, kuras paredz priekšstatu par gala rezultātu. Orientācija uz rezultātu (mērķis) veicina mērķtiecības veidošanos. Šādu darbību īstenošanai der sekojošas mantiņas:
- Figūru piramīdas, kuras paredz jebkāda objekta radīšanu – sunīša, eglītes, sniegavīra u.c.
- Līdzekļi, kuri paredz attēlu salikšanu no vairākām daļām (kubiņi, sagrieztas bildītes u.c.)
- Salikšanas mantiņas – mašīniņas, mājiņas u.c.
- Celtniecības komplekti, kuri paredz darbības pēc redzes parauga
- Krelles uzmaušanai
- Šņores un sprādzītes
Mantiņas, kuras veicina sociāli-personisko attīstību
Šīs virziens agrajā vecumā galvenokārt ir balstīts uz runas attīstīšanu kā galvenā saskarsmes līdzekļa, un procesuālās (priekšmetiskās) spēles, kura sagatavo uz lomu spēles parādīšanos.
1) Runas attīstīšana. Acīmredzams, ka bērna attīstība tiek veidota dzīvā saskarsmē ar pieaugušo. Šāda saskarsme paredz kopējo saprašanu un kādu objektu un notikumu apzīmēšanu. Secīgi, spēļu līdzekļiem, kuri veicina runas attīstību, ir jāsniedz materiāli atpazīšanai, saprašanai un jebkādu priekšmetu, darbību vai sižetu nosaukšanai. Tie var būt:
- Bildītes ar dzīvnieku un cilvēku attēlojumiem (ar agra vecuma bērniem tiek īstenots ar reālām mantiņām, modeļiem)
- Sižetu bildītes ar darbību attēlošanu
- Bildīšu komplekti ar vienu un to pašu personāžu dažādu telpisku novietojumu
- Elementāri bērnu domino un loto veidi
- Bildīšu secība, kuras atspoguļo bērnu pasaku sižetus
- Figūru komplekti (koka vai kartona), kuras attēlo pazīstamo pasaku personāžus
- Bērnu tautu pasaku skaņas ieraksts (lēns un skaidrs)
- Diafilmas
- Rotaļu telefons
2) Priekšmetiska (procesuāla) spēle. Bērna agra vecuma spēle tiek veidota ar reālistiskajām mantiņām, kuras modelē bērnam pazīstamos priekšmetus. Pirmkārt tās ir lelles, starp kurām var būt arī:
- Lupatu-lokanas, (augstums – 30-40 cm)
- Plastikāta-lokanas
- Lelle-kaila ar drēbju komplektu
- Apģērbta lelle
- Maziņie „mazulīši” dažādās pozās
- Leļļu trauku komplekts (plīts, tējkanna, kastrolīši u.c.)
- Mēbeles un iekārtas lellēm (māja, gultiņa, vanniņa, krēsliņš)
- „Pārtikas produkti” – dārzeņu, augļu komplekti
- "Higiēnas preces” lellēm – ķemmes, sukas, ziepes u.c.
- Spēļu dzīvnieki – maziņi un vidēja izmēra ar izteiksmīgu izskatu.
Līdz ar reālistiskajām mantiņām, bērnu rotaļām ir nepieciešami noteiktas nozīmes priekšmeti, kuri ir spējīgi kļūt par priekšmetiem-aizvietotājiem. Piemēram, lodītes, dažādu krāsu un izmēru gredzentiņi vai galodiņas, auduma vai paralona gabaliņi u.c.
Spēļu līdzekļi, kuri veicina fizisko attīstību
- Bumbas (dažāda izmēra)
- Stīpas
- Sporta iekārtas mazuļiem (šūpoles, kalniņi, gredzeni, trepītes, Zviedru mūris)
- Soliņi staigāšanai
- Paklājiņi ar dažādu virsmu
Materiāls sagatavots MPPPU
fakultātē „Izglītības psiholoģija
fakultātē „Izglītības psiholoģija
