Tēvu loma bērna attīstībā

Raksts par tētiem.

Tēta nozīmīgums bērna attīstībā                                                                                                                                                      (,,Psiholoģijas pasaule." 2007.g.sept.)        Vairumam pacientu, kuri nāk pie manis uz psihoterapiju ir trūcis tēta.       Plašsaziņas līdzekļos tiek kultivēta ideja, ka bērnam tētis nav vajadzīgs, ka ģimene ir novecojis jēdziens un bērnam pietiek ar vienu vecāku. Ja kāds vienu dienu paklausītos manu pacientu dzīves stāstus, tad saprastu, cik absurdas ir šīs idejas. Rakstot rakstu, apzināti izvēlējos vārdu ,,tētis”, nevis ,,tēvs”. Manuprāt, vārds ,,tētis” ietver vairāk mīlestības. Mīlestība ir nepieciešama katram bērnam un katram tētim.       Katram no mums, dzirdot vārdus ,,tētis” vai ,,mamma” prātā rodas spilgti priekšstati. Šie priekšstati ir saistīti ar mūsu vecākiem un ar citiem tētiem un mammām, kurus esam redzējuši sev apkārt. Mamma parasti ir tā, kas dod mīlestību, maigumu, rūpes. Tētis ir tas, kurš rada drošību, aizsardzību, stabilitāti, atrodoties lielākā attālumā no bērna nekā mamma. Pašā sākumā bērns ir kopā ar mammu, veidojot diādi, un tētis ir starpnieks starp mammu-bērnu un apkārtējo pasauli. Tētis sargā mammas-bērna diādi no apkārtējās pasaules. Tētis un mamma ir viena vesela divas dažādas sastāvdaļas- viņi abi ir vecāki, viņi abi ir ģimene. Tētis un mamma viens otru atbalsta, papildina, bet vienlaikus viņi ir arī atsevišķas personas, kas ir īpaši nozīmīgas bērna tālākajā attīstībā. Tētim un mammai ir katram sava atšķirīga loma bērna attīstībā. Tētis un mamma ir atšķirīgi. Atšķiras viņu domāšana. Viņiem ir atšķirīga ķermeņa uzbūve. Tētis nevar dzemdēt bērnu. Mamma ir fiziski vājāka, bet viņa spēj izvēlēties drēbītes bērnam labāk nekā tētis. Tētis spēj spēlēt futbolu ar dēlu tā, kā to spēj darīt tikai tētis. Katrs no viņiem ir unikāls, īpašs un viņi abi ir ļoti vajadzīgi bērnam.